Hamelainiete vikingu zemē

????????????????????????????????????

Johanu Valkamu (Johanna Valkama) aizrauj daba un pastaigas pa to. Tamperē dzimusī rakstniece vairāk par visu izjūt sevī saikni būt piederīgai tieši hame-reģionam.

– Johanai Valkamai, kas nesen kā sarakstījusi savu pirmsromānu, vācot informatīvos materiālus darbam un iepazīstoties ar Somijas pirmsvēsturi, pavēries jauns priekštats.

– Viņa tic arī tam, ka savas zemes pirmsvēstures pārzināšana kalpos kā bonus ceļošanai.

teksts: Marika Rīkonena (Marika Riikonen), Tampere

”Paveroties uz dienvidiem, Auri varēja saskatīt gaismās zaigojošo ezeru, raugoties uz rietumpusi, lopus, kuri ganījās meža izcirstajā laukā, un aiz kuriem jau tālāk  vīdēja Vēršu ceļš, lēnām tam izbālējot meža paēnī.[- – ] Un tieši šajā mirklī, esot kalna virsotnē, savu nesaraujamo saikni ar meža māti viņa izjuta skaudrāk kā jelkad agrāk.”

Citāts ir radīts fiktīvi, dzelzs laikmeta gaišreģes, jaunavas Auri pirmais saskarsmes mirklis ar sava laika spēku ieguves vietu Hakoistena pilskalnā. Grāmatas varone Auri ir Nokias pilsētnieces  Johanas Valkamas nulle kā iznākušā romānā atveidoties Baltijas jūras Auri tēls. Romāna notikumu gaita attīstās tādās mūsdienu Kanta Hame (Häme) reģiona vietās kā Tammelas Torronsuo un Janakalas Hakoiset.

Ir jāatdzīst, ka Valkamas aprakstītajā laika periodā šāda reģion Kanta Hame un mūsdienu izskata Somijas nepastāvēja, bet Hame apvidus, kā viena no enerģijas smelšanās vietām Ziemeļpusē ar tās centru Hakoinen, tiesa, pastāvēja.

– Tā pat kā senāk, minētā vieta uzjundī sajūtas, jo no tās pavērās līdzīga ainava, kurā noraudzījās arī mūsu seņču seņči. Viss maģiskais un brīnišķais neeksistē tikai Lapzemē, atgādina Valkama.

Tikko iznākušajā romānā tiek izdzīvots vēlais dzelzs laikmets. Suolampi ciematā uzzaugusī Auri, līdzīgi savai vecmāmiņai, cer kļūt par visspēcīgāko gaišreģi.

Vienlaikus gar tā dēvētajiem Purva un Austrumu zemju krastiem  siro karojoši vikingi, kurus savos tiklos cenšas ievilināt austrumnieku piesauktās laumas. Pateicoties tieši Auri spējām, viens no vikingiem, lāča ķetnās nokļūdams,  ar viņas palīdzību tiek izdziedināts.

Kad Johana Valkuma aizsāka darbu par purva malā dzīvojošo, jauno dziednieci, viņa sajutās krītam jaunas informācijas muklājā.

Par Somijas pirmsvēsturi ir zināms salīdzinoši nedaudz. Tā, piemēram, ziņas par Hakoistena pilskalnu balstās lielākoties uz pieņēmumiem. Tāpat savas grūtības rada informācijas apzināšana par dziedniecībā piemērojamajiem augiem.

– Kad 2001.gadā tā pa īstam uzsāku aizdomāties par šo stāstu, ātri vien sadūros ar jaunapgūstamās informācijas apjomiem.

Strādājot pie grāmatas, Valkama, cik vien iespējams, vēlējusies balstīties uz vēsturiskiem faktiem.

– Fakti ir kā caurs, saplīsis maiss. Gribot negribot grāmatā pieminētās notikumu vietas vispirms nācās  identificēt, un tad jau sasaistīt kopā. Pirms darba uzsākšanas izlasīju daudzu pētnieku rakstus, pētīju vairāku muzeju mājas lapas, un izrakņājos pa neskaitāmiem izziņas avotiem. Tāpat iepazinos ar sāgām un hronikām par vikingiem, kurās Hame reģions tiek minēts kā lielvara ar skaitā iespaidīgu trīssimt karavīru pulku, ka arī  šajā teritorijā dzīvojošiem somiem, kas bez izņēmuma ir raganu tauta.

Tieši plašais un aizraujošais sižets deva jaunu skatījuma pavērsienu Valkamai. Jau, piemēram, pieminētā somu stiprā slava būt raganu tautai, viņai bija jaunums.

– Šeit paralēli ir sadzīvojušas divas pilnīgi atšķirīgas reliģiskās kultūras. Vikingi, kuri savus maģiskos rituālus turēja noslēpumā, un Somijā dzīvojošie pamatseņči, kuri, savukārt, katrai niecīgākajai sadzīves lietai centās piemērot tai atbilstošu burvestību, smejoties stāsta Valkama.

– Daiļliteratūras rakstnieces prieks slēpjas arī tajā apstāklī, ka vienā stāstā var aptvert visu Ziemeļzemi.

Izbrīnu Valkamā izraisa gan tas fakts, ka Somijas agrīnā perioda vēsture pamatskolā tiek apgūta iepazīstoties tikai ar pirmsvēstures perioda uzskaitījumu saraksta veidā. Kad tas tiek paveikts, laiks mācību noslēgumā tiek atvēlēts vēsturisko aprakstu izbaudīšanai par tā laikam raksturīgo nežēlīgo pārvaldi.

– Raugoties arī no ceļošanas popularizēšanas viedokļa Somijas pirmsvēstures celšana jaunā gaismā būtu līdzvērtīgs trumpis kā vikingi Norvēģijai. Pateicoties vikingiem, Norvēģija tiek atpazīta uzreiz, savukārt par Somiju tiek jautāts, vai šeit dzīvo polārlāči.

Romāna rakstīšanas procesam es briedu gadus patsmit, pirms atradās laiks tā uzsākšanai. Sacīkšu zirga ķēve, ar kuru Valkama savā brīvajā laikā nodarbojās, sākot ar 2013.gada rudeni tika pelnītā atpūtā no skriešanas, un viņa pati bija otrā bērna gaidībās.

– Ziema tuvojās, un es atrados starp četrām sienām. Aizsāku rakstīt, un skaidrs bija viens, ja neizveidošu stāsta sižeta versiju pirms dzemdībām nozīmētā laika februārī, visticamāk, neizstrādāšu to nekad. No aizsāktās versijas beigu beigās izveidojās Baltijas jūras Auri tēls.

Pašreiz top jauns romāns. Arī tas vēstīs par pirmsvēsturiskajiem notikumiem Somijā, par tēmu, kas brīvā laika pavadīšanai pamudināja Valkamu izvēlēties vietu, vadoties uz jauniem apsvērumiem. Patlaban prātā viņa apceļo jaunā stāsta ”notikuma vietas” tieši Somijā.

– Pirmsvēstures laiks varbūt ir tas laiks, kas vēlāk rosināja radīt Kalevalu. Mani interesē iztaustīt augsni, no kurienes ticējumi ir  cēlušies patiesi.

Nākošā grāmata ar tās galvenajiem varoņiem ir tikai  savā aizmetņa sākumā, un visticamāk tiks pabeigta nākošā gadā.

Radīšanas process man ir kā sīpola nolobīšana. Aizrauj tieši tas, ka stāsts veidojas daudzslāņains, un katru no tiem varu būvēt atsevišķi.

Kommentointi on suljettu.

css.php